Loading...

UĢISNASTEVIČS

 

Sirds sūtra (般若心経) Apskaidrotais pilnību rod, tukšumu izzinot, Piecu maņu tukšumā - pasargāts no nelaimēm. Kā veidols ieņem tukšumu, tā tukšums (p)ieņem veidolu; Mācekli! Jūtas, maņas, dziņas un apziņas ir tukšas - Nedzimst, nezūd, netraipās, nešķīstās, nepieaug, nesarūk. Tā kā nav acu, ausu, nāsu, mēles un miesas, Nav arī krāsu, balsu, smaržu, garšu un pieskārienu. Nav tumsības - tur nevar pagurt, nedz novecot, Ne bojā iet, ne ciest, ne zināt, nedz zināšanas gūt, Nav labumu, ko iekārot; tukšuma dzīlēs Apskaidrotais, Bez kavēkļiem sirdī, bez bailēm, kas nomāc, Prom no greiziem maldiem, tiecas uz Nirvānu; visi veļi, Vienlīdzīgi, pārāko apskaidrību rod, tukšumu izzinot. Lai tukšumu izzinām arī mēs, ar svētākajiem, viedākajiem, Augstākajiem spēka vārdiem, kas novērš grūtības, Patiesi, bez maldiem; tie beigās noskaitāmi šādi: Ja lemts doties, dodies turp - Viņ(ā)saulē nokļūstot, Apskaidrību rast un iemantot.

Vienaudžu sakuras (同期の桜) Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras, Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam. Ziedam, kas uzplaucis reiz / nobirt būs lemts jau drīz, Lai birstam krāšņi dārdot / Dzimtenes vārdā. Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras, Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam. Lai gan miesa un asins / kopīga nav mums, Esam nešķirami / atvadu brīdī šai. Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras, Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam. Lūkojamies saulrietā / dienvidu virzienā, Vēl nevaid (=nav) atgriezusies / pirmā lidmašīna. Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras, Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam. Lai kā mēs nozvērējām / dienu to nesagaidīt, Kādēļ plaukušie ziedi / pāragri nobira?

  1. Latvju dainas
  2. 1448-2 Dod', Dieviņi, kalnâ kāpt, Ne no kalna lejiņâ; Dod', Dieviņi, otram dot, Ne no otra mīļi lūgt.
  3. 32859 Ar Dieviņu sanācàm, Ar Dieviņu šķiramies, Ar Dieviņu lai palika Ši svētita istabiņa.
  4. 26110-2 Eit' ar Dievu, eit' ar Dievu, Mēs ar Dievu vadisam; Ja ar Dievu neiesat, Mēs ar skruķi vadisam.
  5. 9180 Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, Es tavâs pēdiņâs; Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena.
  6. 34191 Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi, Saules mūžu nedzīvošu; Ūdentiņis, akmentiņis, Tie dzīvos saules mūžu.
  7. 1127 Spoža zvaigzne noteceja Pie līgavas nam' durvim: Ta nebija spoža zvaigzne, Ta bērniņa dvēselite.
  8. 12415-12 Traka, traka ta meitiņa, Kas puisiša vārdu tic: Puisišam piec' prātiņi, Trejdeviņi padomiņi.
  9. 34215 Ja, Dieviņ, mantu dodi, Dodi gudru padomiņu; Manta vien maz der lieti, Ja nav gudra padomiņa.
  10. 3029 Aust gaismiņa, lec saulite, Tas pirmais gaišumiņš; Labrītiņ! Dievs palīdz! Ta pirmà valodiņa.
  11. 33678 Kur, Dieviņ, tu paliksi, Kad mēs visi nomirsim? Ne tev sievas, ne tev bērnu, Kas tev vecam maizi dos?
  12. 32468 Bur man buri, skauž man skauģi, Nevar manis izpostit: Dieviņš taisa dzelžu sētu Apkārt manu māju vietu.
  13. 110-1 Jo man sūri, jo man grūti, Jo es grazni padziedaju; Dievam tika graznas dziesmas, Skauģim gaužas asariņas.
  14. 3055 Ai, bērniņi, ai, bērniņi, Klausat tēvu, māmuliņu! Mūžam saule debesîs, Ne mūžam tēvs, māmiņa.
  15. 3701 Kas kaiteja nedzīvot Ierastâ vietiņâ? Uz kalniņa tīra maize, Lejâ skaidris ūdentiņš.
  16. 27271 Divejada saule tek, Tek kalnâ, tek lejâ; Divejads mans mūžiņš Ar to vienu dvēseliti.
  17. 5559 No kociņa zariņš auga, No zariņa pumpuriņš; No meitiņas cicits auga, Divi mazi punduriņi.
  18. 5569-3 Trīs meitiņas, seši pupi, Kur jūs tādas staigajat? -Mēs bijàm jūras dzēst, Daugaviņas svilinàt.
  19. 2039-4 Pie pupiņa roku liku, Kà pie zelta gredzentiņa: Pupiņš mani izaudzeja Lielu vīru arajiņu.
  20. 22577 Vīra māte mani pēla, Ka nevelku dzirnaviņas; Lai vilks tavu kazu vilka, Kà es vilku dzirnaviņas!
  21. 24984 Pirmo nakti tà guleja, Ūdens cauri neteceja; Jau otro, jau trešo Vilks ar jēru cauri skrej.
  22. 32093-6 Labak mani karâ kava, Ne celiņa maliņâ; Māsiņai liela slava, Karâ kauts bāleliņš.
  23. 33433 Zini pate, saimeniece, Ko vajaga budelim: Ceptas gaļas, baltas maizes, Jaunas meitas klātgulèt.
  24. 33355 Budeliti tēvainiti, Izkul manu vedekliņu; Es tev došu cimdu pāri Par to labu kūlumiņu.
  25. 34564 Došu, došu puisišam, Ko es biju solijuse: Došu savu ezeriņu, Kumeliņu peldinàt.
  26. 17769 Brīnumiem nevareju, Kas par Dieva likumiņu! Pērn bij meita, šogad sieva, Citu gadu māmuliņa.
  27. 8881-2 Šķiries pušu tu, zemite, Glabà manu augumiņu, Es nevaru še paciest Ļaunas ļaužu valodiņas.
  28. 525 Visu dienu nedziedaju, Nu dziedašu vakarâ, Vakarâi tāļu skan Pa deviņi novadiņi.
  29. 8833 Rīta rasa noskaloja Rožu ziedam puteklišus; Es aizmirsu ļaunu vārdu, Labu vārdu dzirdedama.
  30. 3034-1 Ne suniša es nespēru, Ne uguns pagalites: I sunits Dieva laists, I uguns pagalite.
  31. 33765 Dieviņ, tavu likumiņu, Gaiša diena, gaiša nakts: Dienu gaiša Saule spīd, Nakti gaiša Mēnesnica.
  32. 1222 Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrà padomiņa. Dievs dos naudu dzīvojot, Laima gudru padomiņu.
  33. 33679 Kur, Dieviņi, tu paliksi, Kad mēs visi nomirsim? Ne tev tēva, ne māmiņas, Ne tev savas līgaviņas.
  34. 3454-0 Vēl' man labu, es tev ari, Tad būs mīļa dzīvošan'. Ko mēs abi dabusim, Kad mēs ļaunu vēlesim?
  35. 36 Gana man greznu dziesmu Tai mazâ galviņâ; Nav vēl viena izdziedata, Jau deviņas saceretas.
  36. 9106 Kuŗš kociņis ziemu zeļ, Tas vasaru nelapoja; Kas otram ļaunu vēl, Tas pats labu neredzeja.
  37. 1196 Gaiša, gaiša uguns deg Tumšajâ kaktiņâ: Tur Laimiņa mūžu raksta Mazajam bērniņam.
  38. 31363 Strādaj' dienu, strādaj' nakti, Nevar kungus piebarot; Ai, bagata Veļu māte, Palīdz' kungus piebarot.
  39. 38 Kas var dziesmas izdziedàt, Kas valodas izrunàt? Kas var zvaigznes izskaitìt, Jūras (Jūrâ) zvirgzdus izlasìt?
  40. 33813 Kas to teica, tas meloja, Ka Saulite nakti guļ; Vai Saulite tur uzlēca, Kur vakar norieteja?
  41. 29995 Teci rikšus, kumeliņ, Neej soļus skaitidams; Vaj es tev auzas devu, Pa vienai skaitidams?
  42. 13167-6 Es no vilka tà nebēgu, Kà no veca tēva dēla: Čīkst tam kauli staigajot, Grab tam zobi runajot.
  43. 22934 Ir ar zirgu neizbēgu Laimes likta arajiņa; Apkārt kalnu, ar līkumu,- Viņš priekšâ gadijàs.
  44. 15813 Šķiramies mēs, tautieti, Abi divi raudadami. Tu klausiji, es klausiju Lieku ļaužu valodiņas.
  45. 8435 Es savam pēlejam Mūžam ļauna nevēleju, To vārdiņu vien saciju: Rītâ saules neredzèt!
  46. 9017 Vaj tie visi slikti augļi, Ko nelieša tārpi grauž? Vaj tie visi slikti ļaudis, Ko nelieši niecinaja?
  47. 8978 Trīs man teica, viens man liedza Ciemâ vienu dzelteniti. Klausu vienu liedzejiņu, Ne kà trijus teicejiņus.
  48. 8763 Nu es biju tà nopelta, Ka panest nevareju; Nu es gribu tur aiziet, Rasâ pēdu nepazīs.
  49. 8659 Līdzens bija mans celiņš, Kà notrīta galodiņa; Tà nodila ļaužu mēles, Garum manis runajot.
  50. 8656 Lec, saulite, rītâ agri, Lec ar Dieva palīdziņu; Vakarâ noiedama, Aiznes ļaužu valodiņas.
  51. 8585 Labs ar labu satikàs, Steidza mani aprunàt. Vēl nebija labajam Mūža kreklis mugurâ.
  52. 8546 Ko tie ļaudis nedarija Ar savàmi valodàm: Pieceļ koku, vēja lauztu, I valodu nerunatu.
  53. 8391 Ej projam, ej gaŗam, Es ar tevi nerunašu; Es, ar tevi runadama, Topu ļaužu valodâs.
  54. 32151 Saule gaisu sajaukuse, Aizasprieda ozolâ; Kungi, karu sacēluši, Sauca manus bāleliņus.
  55. 16782 Tikusi māte, Tikusi meita: Pele lēca pūrâ, Nolauza kaklu.
  56. 7412 Aud, māmiņa, vilnaniti, Aud balto, peleko: Balto sedzu saulitê, Peleko migliņâ.
  57. 7173 Gauži raud man' māsiņa, Cimdu rakstu nemāceja; Met, māsiņa, meln' ar baltu, Pats rakstiņš taisisies.
  58. 8114 Man saulite uzlēkusi Bāleliņa maltuvê; Cel, Dieviņ, miglas rītu, Lai neredz izejot.
  59. F418,3618 Ienaids naida nepacēla, Kad nebija cēlājiņa; Zobens kakla nenocirta, Kad nebija cirtējiņa.
  60. 9897-1 Gāju lauka gabaliņu, Ar Laimiņu runadama; Gan vaicaju, nesacija, Kāds tautieša padomiņš. To vārdiņu vien sacija: Atradisi dzīvodama.