Sirds sūtra (般若心経)
Apskaidrotais pilnību rod, tukšumu izzinot,
Piecu maņu tukšumā - pasargāts no nelaimēm.
Kā veidols ieņem tukšumu, tā tukšums (p)ieņem veidolu;
Mācekli! Jūtas, maņas, dziņas un apziņas ir tukšas -
Nedzimst, nezūd, netraipās, nešķīstās, nepieaug, nesarūk.
Tā kā nav acu, ausu, nāsu, mēles un miesas,
Nav arī krāsu, balsu, smaržu, garšu un pieskārienu.
Nav tumsības - tur nevar pagurt, nedz novecot,
Ne bojā iet, ne ciest, ne zināt, nedz zināšanas gūt,
Nav labumu, ko iekārot; tukšuma dzīlēs Apskaidrotais,
Bez kavēkļiem sirdī, bez bailēm, kas nomāc,
Prom no greiziem maldiem, tiecas uz Nirvānu; visi veļi,
Vienlīdzīgi, pārāko apskaidrību rod, tukšumu izzinot.
Lai tukšumu izzinām arī mēs, ar svētākajiem, viedākajiem,
Augstākajiem spēka vārdiem, kas novērš grūtības,
Patiesi, bez maldiem; tie beigās noskaitāmi šādi:
Ja lemts doties, dodies turp - Viņ(ā)saulē nokļūstot,
Apskaidrību rast un iemantot.
Vienaudžu sakuras (同期の桜)
Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras,
Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam.
Ziedam, kas uzplaucis reiz / nobirt būs lemts jau drīz,
Lai birstam krāšņi dārdot / Dzimtenes vārdā.
Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras,
Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam.
Lai gan miesa un asins / kopīga nav mums,
Esam nešķirami / atvadu brīdī šai.
Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras,
Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam.
Lūkojamies saulrietā / dienvidu virzienā,
Vēl nevaid (=nav) atgriezusies / pirmā lidmašīna.
Tu un es, mēs abi esam / vienaudžu sakuras,
Kopīgā gaisa spēku / dārzā uzplaukstam.
Lai kā mēs nozvērējām / dienu to nesagaidīt,
Kādēļ plaukušie ziedi / pāragri nobira?
- Latvju dainas
- 1448-2
Dod', Dieviņi, kalnâ kāpt,
Ne no kalna lejiņâ;
Dod', Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
- 32859
Ar Dieviņu sanācàm,
Ar Dieviņu šķiramies,
Ar Dieviņu lai palika
Ši svētita istabiņa.
- 26110-2
Eit' ar Dievu, eit' ar Dievu,
Mēs ar Dievu vadisam;
Ja ar Dievu neiesat,
Mēs ar skruķi vadisam.
- 9180
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavâs pēdiņâs;
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.
- 34191
Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu;
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos saules mūžu.
- 1127
Spoža zvaigzne noteceja
Pie līgavas nam' durvim:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta bērniņa dvēselite.
- 12415-12
Traka, traka ta meitiņa,
Kas puisiša vārdu tic:
Puisišam piec' prātiņi,
Trejdeviņi padomiņi.
- 34215
Ja, Dieviņ, mantu dodi,
Dodi gudru padomiņu;
Manta vien maz der lieti,
Ja nav gudra padomiņa.
- 3029
Aust gaismiņa, lec saulite,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Ta pirmà valodiņa.
- 33678
Kur, Dieviņ, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev sievas, ne tev bērnu,
Kas tev vecam maizi dos?
- 32468
Bur man buri, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostit:
Dieviņš taisa dzelžu sētu
Apkārt manu māju vietu.
- 110-1
Jo man sūri, jo man grūti,
Jo es grazni padziedaju;
Dievam tika graznas dziesmas,
Skauģim gaužas asariņas.
- 3055
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu!
Mūžam saule debesîs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
- 3701
Kas kaiteja nedzīvot
Ierastâ vietiņâ?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejâ skaidris ūdentiņš.
- 27271
Divejada saule tek,
Tek kalnâ, tek lejâ;
Divejads mans mūžiņš
Ar to vienu dvēseliti.
- 5559
No kociņa zariņš auga,
No zariņa pumpuriņš;
No meitiņas cicits auga,
Divi mazi punduriņi.
- 5569-3
Trīs meitiņas, seši pupi,
Kur jūs tādas staigajat?
-Mēs bijàm jūras dzēst,
Daugaviņas svilinàt.
- 2039-4
Pie pupiņa roku liku,
Kà pie zelta gredzentiņa:
Pupiņš mani izaudzeja
Lielu vīru arajiņu.
- 22577
Vīra māte mani pēla,
Ka nevelku dzirnaviņas;
Lai vilks tavu kazu vilka,
Kà es vilku dzirnaviņas!
- 24984
Pirmo nakti tà guleja,
Ūdens cauri neteceja;
Jau otro, jau trešo
Vilks ar jēru cauri skrej.
- 32093-6
Labak mani karâ kava,
Ne celiņa maliņâ;
Māsiņai liela slava,
Karâ kauts bāleliņš.
- 33433
Zini pate, saimeniece,
Ko vajaga budelim:
Ceptas gaļas, baltas maizes,
Jaunas meitas klātgulèt.
- 33355
Budeliti tēvainiti,
Izkul manu vedekliņu;
Es tev došu cimdu pāri
Par to labu kūlumiņu.
- 34564
Došu, došu puisišam,
Ko es biju solijuse:
Došu savu ezeriņu,
Kumeliņu peldinàt.
- 17769
Brīnumiem nevareju,
Kas par Dieva likumiņu!
Pērn bij meita, šogad sieva,
Citu gadu māmuliņa.
- 8881-2
Šķiries pušu tu, zemite,
Glabà manu augumiņu,
Es nevaru še paciest
Ļaunas ļaužu valodiņas.
- 525
Visu dienu nedziedaju,
Nu dziedašu vakarâ,
Vakarâi tāļu skan
Pa deviņi novadiņi.
- 8833
Rīta rasa noskaloja
Rožu ziedam puteklišus;
Es aizmirsu ļaunu vārdu,
Labu vārdu dzirdedama.
- 3034-1
Ne suniša es nespēru,
Ne uguns pagalites:
I sunits Dieva laists,
I uguns pagalite.
- 33765
Dieviņ, tavu likumiņu,
Gaiša diena, gaiša nakts:
Dienu gaiša Saule spīd,
Nakti gaiša Mēnesnica.
- 1222
Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrà padomiņa.
Dievs dos naudu dzīvojot,
Laima gudru padomiņu.
- 33679
Kur, Dieviņi, tu paliksi,
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Ne tev savas līgaviņas.
- 3454-0
Vēl' man labu, es tev ari,
Tad būs mīļa dzīvošan'.
Ko mēs abi dabusim,
Kad mēs ļaunu vēlesim?
- 36
Gana man greznu dziesmu
Tai mazâ galviņâ;
Nav vēl viena izdziedata,
Jau deviņas saceretas.
- 9106
Kuŗš kociņis ziemu zeļ,
Tas vasaru nelapoja;
Kas otram ļaunu vēl,
Tas pats labu neredzeja.
- 1196
Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajâ kaktiņâ:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
- 31363
Strādaj' dienu, strādaj' nakti,
Nevar kungus piebarot;
Ai, bagata Veļu māte,
Palīdz' kungus piebarot.
- 38
Kas var dziesmas izdziedàt,
Kas valodas izrunàt?
Kas var zvaigznes izskaitìt,
Jūras (Jūrâ) zvirgzdus izlasìt?
- 33813
Kas to teica, tas meloja,
Ka Saulite nakti guļ;
Vai Saulite tur uzlēca,
Kur vakar norieteja?
- 29995
Teci rikšus, kumeliņ,
Neej soļus skaitidams;
Vaj es tev auzas devu,
Pa vienai skaitidams?
- 13167-6
Es no vilka tà nebēgu,
Kà no veca tēva dēla:
Čīkst tam kauli staigajot,
Grab tam zobi runajot.
- 22934
Ir ar zirgu neizbēgu
Laimes likta arajiņa;
Apkārt kalnu, ar līkumu,-
Viņš priekšâ gadijàs.
- 15813
Šķiramies mēs, tautieti,
Abi divi raudadami.
Tu klausiji, es klausiju
Lieku ļaužu valodiņas.
- 8435
Es savam pēlejam
Mūžam ļauna nevēleju,
To vārdiņu vien saciju:
Rītâ saules neredzèt!
- 9017
Vaj tie visi slikti augļi,
Ko nelieša tārpi grauž?
Vaj tie visi slikti ļaudis,
Ko nelieši niecinaja?
- 8978
Trīs man teica, viens man liedza
Ciemâ vienu dzelteniti.
Klausu vienu liedzejiņu,
Ne kà trijus teicejiņus.
- 8763
Nu es biju tà nopelta,
Ka panest nevareju;
Nu es gribu tur aiziet,
Rasâ pēdu nepazīs.
- 8659
Līdzens bija mans celiņš,
Kà notrīta galodiņa;
Tà nodila ļaužu mēles,
Garum manis runajot.
- 8656
Lec, saulite, rītâ agri,
Lec ar Dieva palīdziņu;
Vakarâ noiedama,
Aiznes ļaužu valodiņas.
- 8585
Labs ar labu satikàs,
Steidza mani aprunàt.
Vēl nebija labajam
Mūža kreklis mugurâ.
- 8546
Ko tie ļaudis nedarija
Ar savàmi valodàm:
Pieceļ koku, vēja lauztu,
I valodu nerunatu.
- 8391
Ej projam, ej gaŗam,
Es ar tevi nerunašu;
Es, ar tevi runadama,
Topu ļaužu valodâs.
- 32151
Saule gaisu sajaukuse,
Aizasprieda ozolâ;
Kungi, karu sacēluši,
Sauca manus bāleliņus.
- 16782
Tikusi māte,
Tikusi meita:
Pele lēca pūrâ,
Nolauza kaklu.
- 7412
Aud, māmiņa, vilnaniti,
Aud balto, peleko:
Balto sedzu saulitê,
Peleko migliņâ.
- 7173
Gauži raud man' māsiņa,
Cimdu rakstu nemāceja;
Met, māsiņa, meln' ar baltu,
Pats rakstiņš taisisies.
- 8114
Man saulite uzlēkusi
Bāleliņa maltuvê;
Cel, Dieviņ, miglas rītu,
Lai neredz izejot.
- F418,3618
Ienaids naida nepacēla,
Kad nebija cēlājiņa;
Zobens kakla nenocirta,
Kad nebija cirtējiņa.
- 9897-1
Gāju lauka gabaliņu,
Ar Laimiņu runadama;
Gan vaicaju, nesacija,
Kāds tautieša padomiņš.
To vārdiņu vien sacija:
Atradisi dzīvodama.